European Christmas. Egils Siliņš in Mendelssohn’s oratorio „Elijah”

Fēliksa Mendelszona-Bartoldi vārds bieži tiek minēts līdzās Johanam Sebastiānam Baham, un gluži pamatoti: tieši slavenā „Kāzu marša” autors, caurcaurēm romantiskais Mendelszons uzskatāms ne tikai par Baha mūzikas, bet visa baroka laika daiļrades augšāmcēlāju, plaši atverot 19. gadsimta acis un ausis baroka brīnuma uztverei.

Lai gan Mendelszona vārdu visciešāk min līdzās Johanam Sebastiānam, viņš pats kā personisku izaicinājumu un savu oratoriju daiļrades mērauklu uztvēris Baha viengadnieka Georga Frīdriha Hendeļa darbus. Iespējams, tikai sagadīšanās, bet tieši Hendeļa pilsētā Londonā Mendelszons savulaik guva arī savus pirmos vērā ņemamos panākumus.

Lai vai kā, iedvesmojies no Baha un Hendeļa, 1846. gadā komponists īpaši Birmingemas festivālam sacer apjomīgu vokālinstrmentālu opusu - oratoriju “Elija”, kas kļūst par viņa radošā mūža vainagojumu. Tās pirmatskaņojums notiek 18. augustā, un publika tikpat atsaucīgi kā citgad Mendelszona diriģētās Hendeļa oratorijas šoreiz uztver viņa paša rakstīto darbu. Pēc katras daļas skan gaviles, kas rimstas vien tad, kad atskaņotāji atkārto apjomīgus darba fragmentus…

“Elija” ir Feliksa Mendelszona-Bartoldi otrā oratorija. Proti, 1836. gadā viņš radīja darbu “Paulus”, taču savu ieceri sasaistīt šīs abas oratorijas triloģijā ar trešo darbu “Kristus” viņš īstenot vairs nepaspēja: gadu pēc “Elijas” pirmatskaņojuma komponists devās mūžībā.

Sākot darbu pie „Elijas”, Fēlikss Mendelszons-Bartoldi bija tādā ieskatā, ka Vecās Derības personāžiem jārunā dzīvā valodā un jādarbojas dabiski, bet komponista uzdevums ir radīt skaņu gleznas. Apjoma ziņā grandiozais darbs ietver lielu daļu no šā žanra vēsturiskajā pieredzē uzkrātā mantojuma: krāšņus, polifoniski bagātus korus, kas var būt gan himniski cildinoši, gan spraigi dramatiski; episkumu ne vien kā vēstījumu no senas pagājības, bet arī kā nesteidzīgu notiekošās realitātes apceri, un tajā pašā laikā oratorijā ir arī gandrīz operisks dramatisms pat dažu solopartiju dziedājumos un liriski skaista, brīžam – arī muzikāli virtuoza mūzika. (Šai sakarībā der atcerēties par Mendelszona mūža sapni uzrakstīt operu!)

Oratorijai „Elija” pieder īpaša vieta mūsu pasaulslavenā basbaritona Egila Siliņa radošajā biogrāfijā, un tieši viņa klātbūtne, atveidojot titullomu, oratorijas iestudējumam piešķir īpašu pievienoto vērtību. Viņa interpretācijā nav formāli nodziedātu nošu, un ik frāze ir muzikāli un saturiski piepildīta: fantastiski niansēta, tehniski pārliecinoša, dramatiski iederīga un vienlaikus – neticami maiga siltuma caurausta.

Intervijā „Klasikai” Egils nesen atzinies: "Ļoti priecājos, ka vēl joprojām un jo sevišķi pēdējā laikā tieku bieži aicināts uz Latviju. Decembrī skanēs darbs, ko jau sen vēlējos dziedāt Latvijā – Feliksa Mendelszona-Bartoldi oratorija "Elija", ko daudzkārt esmu dziedājis Vācijā.”

Participants

Elīna Šimkus, soprano
Ieva Parša, mezzo soprano
Andreas Shager, tenor
Egils Siliņš, bass
State Academic Choir “Latvija”
Conductor Olari Eltss