Kaspars Zemītis un Latvijas Radio koris. Angļu Ziemassvētki

Ieceri uzrakstīt Svētajai Cecīlijai veltītu skaņdarbu Bendžamins Britens loloja vairākus gadus. Iemesli viņa interesei bija vairāki - Sv. Cecīlija kopš jau viduslaikiem tiek godināta kā mūzikas aizbildne un angļu mūzikas vēsturē viņai veltītie skaņdarbi iezīmē veselu tradīciju, kuru turpināt vēlējās arī Britens, pie tam viņa interese bija arī gluži personiska - dižais angļu mūziķis pasaulē nāca tieši Sv. Cecīlijas dienā - 22. novembrī. Pēc ilgiem atbilstoša teksta meklējumiem viņu uzrunāja leģendārā 20. gadsimta rakstnieka V. H. Odena vārsmas un “Himna Sv. Cecīlijai” tapa un pirmoreiz izskanēja Ņujorkā 1942. gadā, taču neilgi pēc tam tās manuskripts “izgaisa” - Britenam esot ceļā uz dzimteni, muitnieki konfiscēja vairākas viņa partitūras, lēšot, ka tajās varētu būt apslēpts kāds slepens kods. Par laimi komponists šī lieliskā skaņdarba nošu rakstu atjaunoja un tas turpina skanēt un, gluži kā pārējos šajā koncertprogrammā ieļautajos skaņdarbos, tajā pāri visam iekodēts pārlaicīgs skaistums.

“Mēs nekad nevaram sasniegt dievišķā skaistuma pilnību, taču varam un vajag uz to tiekties. Tas ir iemesls, kāpēc es vispār komponēju. Es cenšos atstarot, atspoguļot šo mūžīgo skaistumu,” sacījis Džons Taveners, viens no spilgtākajiem tā dēvētā “jaunā garīguma” pārstāvjiem. Šī nesen mūžībā aizgājušā angļu skaņraža mūzika spēj gan mierināt un aizkustināt, gan pacilāt un gluži nemanāmi apburt, teju apstādinot laiku un atgādinot, ka visbūtiskākais ir ticība, cerība un mīlestība... Un šis vēstījums caurvij ne vien Tavenera vienīgo ģitārai solo komponēto skaņdarbu Chant, bet arī kompozīciju “Māte un bērns”, kas slavina gaismu un piedzimšanu, tostarp apdzied arī Ziemassvētku vēsti. Tā spilgti atbalsojas arī par “angļu Brāmsu” dēvētā liriķa Edvarda Elgara izsmalcinātajās un tēlaini daudzveidīgajās kora dziesmās. Pie Latvijas Radio kora diriģenta pults viesojoties Mārtiņam Klišānam, Sv. Jāņa baznīcas velvēs atbalsojas ne vien skanīgās dziedātāju balsis, bet arī varens ērģeļu skanējums, sitaminstrumentu sirdspuksti un Kaspara Zemīša meistarīgā ģitārspēle, kā arī viņa radīta mūzika, kas angļu Ziemassvētku noskaņu caurausto koncertprogrammu papildina ar gluži latviskiem akcentiem.

Programma

Edvards ELGARS (Edward Elgar, 1857-1934)  

Part Songs, op. 53 

There is sweet music

Deep in my soul

O, wild west wind

Allegro maestoso no Sonātes Solmažorā, op. 28

 

Bendžamins BRITENS (Benjamin Britten, 1913-1976)  

Hymn to St. Cecilia, op. 27

 

Džons TAVENERS (John Tavener, 1944-2003)  

Chant for guitar

Mother and child

 

Kaspars Zemītis (1973)

Variācijas ģitārai un korim par angļu Ziemassvētku dziesmas "Kas ir šis bērns" tēmu

Dalībnieki

Kaspars Zemītis, ģitāra
Ivo Krūskops, sitaminstrumenti
Ilze Reine, ērģeles
Latvijas Radio koris
Diriģents Mārtiņš Klišāns